Nakts ( Read more... )

Tramvajā ( Read more... )

Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Pats visas elles var paciest.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Un kad viņš skatās tev acīs
Un mēmi klusē, un nelūdz nekā,
Lai sāpju smagums tiek dalīts.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Un tu nezini, kā lai palīdz.

1. Punkts ( Read more... )

Es ticu, ka ir debesis
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

Kā gulbji balti padebeši iet ( Read more... )

Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi:
Dzird pat grūtdienīšu raudām,
Tūdaļ kabatā baž roku,
Izvelk savu nezdodziņu.

Ņem nocērt man, cik gribi zaru ( Read more... )

Grūti darba smagumu nest ( Read more... )

Priekš citiem darbodamies attīsti
Pats savus spēkus negurtošā karā
Un mūžīgs darba lauks būtavā varā
Un mūžām jaunots spēks un ieroči

Bet sargies būt kā nabadzigie garā-
Kas sevi projām sviežot laimīgi,-
Uz tevi spļaus un samīs tevi barā

Pats cīnies, domā, spried un svēr
Pats esi kungs-pats laimei durvis vēr